Kampaņa “Es atbalstu sportu!” aktualizējusi vairākas būtiskas problēmas, kas saistās arī ar sabiedrības vispārējo veselības stāvokli. Runājot no Latvijas iekšlietu struktūru skatu punkta, nepietiekama fiziskā sagatavotība nav tikai profesionālā sporta nākotnes jautājums, bet arī reāls visas sabiedrības drošības apdraudējums. Pavasarī Ministru kabinets grozīja noteikumus, kas paredzēja samazināt iekšlietu dienestu darbinieku fiziskās sagatavotības normatīvus. Iemesls – iekšlietu nozares koledžas secinājušas, ka ar katru gadu aizvien mazāk jauniešu var nokārtot fiziskās pārbaudes, kas rada būtiskas personāla atjaunošanas problēmas.
Absolūti lielākā daļa – 90% – Policijas koledžas reflektantu ir vidusskolu absolventi, jauni, teorētiski spēcīgi un skolā fiziski attīstīti cilvēki. Vismaz tā vajadzētu būt, taču ne velti saku “teorētiski”. Realitātē reflektantu fiziskās sagatavotības līmenis ar katru gadu pasliktinās. Pēdējos piecos gados no 3122 jauniešiem, kuri pieteikušies uzņemšanas pārbaudījumu kārtošanai Policijas koledžā, sporta ieskaitei tika pielaisti 2853, kuru veselības stāvoklis atzīts par pietiekami labu. Galvenā jauno cilvēku veselības problēma, kas liedz iespēju strādāt policijā, ir slikta redze – mūsu speciālisti saka, ka tās ir pārmērīgas datoru un mobilo telefonu lietošanas sekas. No 2853 reflektantiem, kuri tomēr kārtoja fiziskās sagatavotības pārbaudi, 42 % jeb 1335 jauniešiem tā izrādījās pārāk grūta.
Lai iestātos, piemēram, Policijas koledžā, Ministru kabineta noteikumos ietvertās prasības nav nekas ārkārtīgi grūts, tā nav olimpiskā kvalifikācija. Prasības ir vienotas visās iekšlietu struktūrās – policijā, robežsardzē, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Kritēriji atšķiras atkarībā no vecuma, dzimuma un ikdienas profesionālās darbības veida. Mūsu reflektantu lielākajai grupai – jauniem vīriešiem līdz 29 gadu vecumam – jākārto šādas pārbaudes: 100 metru skrējiens vai 10 x 10 metru atspoles skrējiens, pievilkšanās pie stieņa vai roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus jeb “pumpēšanās”, ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana jeb “presīte” un 3000 metru kross. Par katru rezultātu reflektants saņem noteiktu punktu skaitu, piemēram, trīs reizes pievelkoties pie stieņa, var saņemt 1 punktu. Katrā disciplīnā jāsaņem vismaz 1 punkts, lai rezultāts vispār tiktu ieskaitīts. Šķiet neticami, bet teju puse jauniešu, kuri pēdējos gados centušies iestāties Policijas koledžā, to nespēj izdarīt!
Protams, nepietiekama fiziskā sagatavotība nav vienīgais šķērslis, kāpēc jaunieši nespēj iestāties Policijas koledžā – mēs ņemam vērā arī iepriekšēju sodāmību, psiholoģisko raksturojumu, profesionālās piemērotības testa rezultātus, taču nepietiekama fiziskā sagatavotība ir viens no būtiskākajiem aspektiem. Lai risinātu arvien pieaugošo resursu trūkumu iekšlietu struktūrās, Ministru kabinets pavasarī grozīja noteikumus un padarīja tos reflektantiem “draudzīgākus” – tagad, piemēram, Policijas koledžā, uzņemot jaunos audzēkņus, var lemt par uzņemšanu arī tad, ja persona nespēj nokārtot ieskaiti un pārbaudījumu rezultātos pietrūkst ne vairāk par trim punktiem. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka šiem jauniešiem arī mācību un treniņu process ir vieglāks. Šādiem reflektantiem tiek dots sešu mēnešu pārbaudes laiks, kurā viņiem pēc Policijas koledžas Sporta katedras izstrādāta individuāla plāna patstāvīgi jāuzlabo sava fiziskā sagatavotība un jāizpilda likumā noteiktie kritēriji, lai varētu turpināt mācības. Tas jādara papildus lielajai fiziskajai slodzei mācību ietvaros: no 938 kontaktstundām 10 mēnešu laikā 17 % stundu saistītas ar fizisko slodzi – tā ir vispārēja fiziskā sagatavotība, tuvcīņa, uzbrukuma atvairīšanas taktika utt. Visiem kadetiem brīvajā laikā ir pieejama sporta zāle, trenažieru zāle un sporta laukums. Jāpiebilst, ka lielāko daļu jauniešu, kuri izturējuši pārbaudes laiku un pašaizliedzīgi paralēli mācībām koledžā strādājuši pie savas fiziskās sagatavotības līmeņa uzlabošanas, pēc 10 mācību mēnešiem vairs nevar pazīt. Viņi ir sportiski, labi sagatavoti, veselīgi, pieraduši pie disciplīnas, jo koledžā neviens nejautā, vai tu gribi nodarboties ar sportu – tas vienkārši ir jādara.
Vēlmei kustēties, manuprāt, jauniem cilvēkiem vajadzētu būt dabiskai, tomēr mūsdienās to nomāc aizraušanās ar tehnoloģijām un pasīviem brīvā laika pavadīšanas veidiem – datorspēlēm, izklaidi datorā vai viedtālrunī. Manai paaudzei šādu izklaižu nebija, tāpēc mēs gājām spēlēt futbolu vai basketbolu. Sports ir visaptveroša nozare. Tas uzlabo veselību un iekšlietu struktūru gadījumā ir viens no sabiedrības drošības balstiem. Laba fiziskā sagatavotība policijā, tāpat kā ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai robežsardzē, ir ļoti svarīga – šīm struktūrām ir jāķer noziedznieki, jāglābj cilvēki briesmu brīžos un jāaptur robežpārkāpēji. Nereti īstenoto aktivitāšu efektivitāte ir atkarīga tieši no fiziskās sagatavotības un spējas pietiekami ātri skriet, celt, reaģēt. Šo iemeslu dēļ Valsts policijas interesēs ir ne tikai, lai jaunie reflektanti būtu labā fiziskajā formā, bet arī esošie darbinieki būtu atbilstoši fiziski sagatavoti. Tāpēc lielu uzmanību pievēršam darbinieku motivēšanai. Mums ir vajadzīgi fiziski labi sagatavoti cilvēki, tādēļ valsts līmenī ir nopietni jādomā, kā panākt, lai jaunieši Latvijā kļūtu daudz sportiskāki, jo no tā nākotnē būs atkarīga mūsu valsts iekšējā un ārējā drošība.
Ja esošā situācija neuzlabosies, visticamāk, pārskatāmā nākotnē Latvijai iekšlietu struktūrās vajadzēs īstenot citās valstīs praktizētu krīzes pieeju – fiziskās sagatavotības prasības pazemināt tiktāl, ka par kārtībnieku var kļūt jebkurš kandidāts, kurš spēj pārdesmit reizes pietupties vai uzkāpt pa kāpnēm. Tā, protams, var rīkoties, tomēr šāda rīcība ietver zināmu risku, jo mēs nevaram uzlikt par pienākumu zagļiem skriet lēnāk vai ugunsgrēkiem izcelties tikai viegli pieejamās telpās vienstāvu ēkās.